SIA “Vizuālā diagnostika” radiologs diagnosts Dr. Kaspars Stepanovs atklāj – roboti jau tagad piedalās operācijās! Ārsts atrodas Eiropā, bet operē pacientu otrā pasaules malā – ja vēl pirms desmit gadiem tas izklausījās pēc zinātniskās fantastikas un bija iespējams tikai Holivudas filmās, tad šodien tā ir mūsdienu medicīnas realitāte, kas arvien vairāk ienāk arī Latvijā.
Līdzvērtīgi cilvēka prātam
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par vienu no apspriestākajiem mūsdienu tehnoloģiju sasniegumiem. Kamēr vieni zīmē apokaliptiskas ainas, kā roboti paverdzinās cilvēci, tikmēr otri ir vērsti uz izaugsmi un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas izmanto, lai uzlabotu ikviena dzīves kvalitāti, medicīnā – arī dzīvildzi. “Mākslīgais intelekts – tas nozīmē, ka dators spēj darboties līdzīgi cilvēka prātam. Tas apstrādā informāciju līdzīgi, kā to darītu cilvēka prāts. Ja šajā programmā ielādē dažādus standarta radioloģiskos attēlus, piemēram, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu laikā iegūtos, tā analizēs attēla sīkākās sastāvdaļas pikseļu līmenī, nosakot, kā tie ir izvietoti. Mākslīgais intelekts “aplūko” un atpazīst katru objektu, un no pikseļu izvietojuma nosaka diagnozi, visefektīvāk tas darbojas, analizējot divdimensionālos attēlus - plaušu vai mamogrāfijas izmeklējumus,” stāsta “Vizuālā diagnostika” radiologs diagnosts Dr. Kaspars Stepanovs. Mākslīgais intelekts pagaidām nav visvarens, taču tomēr jau spēj atpazīt veidojumus, pat pašas niecīgākās izmaiņas orgānos, ko radiologi cilvēciskā faktora dēļ var palaist garām. “Tehnoloģijas mūsdienās spēj noteikt, kur nākotnē, iespējams, attīstīsies vēzis, lai arī nekādu redzamu izmaiņu vēl nav, tikai nojaušamas pārmaiņas audu arhitektūrā,” atzīst K.Stepanovs. Pateicoties šai iespējai, ārsti var veikt papildu diagnostiku un uzsākt savlaikus ārstēšanu, tā glābjot pacientu dzīvības. Jau šobrīd mākslīgais intelekts spēj ne tikai noteikt iespējamās diagnozes, bet arī analizēt pacienta vispārējo stāvokli, piemēram, traumas gadījumā noteikt asinsizplūduma vai lūzuma smaguma pakāpi un nodot klīnicistam informāciju, cik bīstams ir pacienta stāvoklis un cik steidzami nepieciešama operācija.
Svarīga precīza kustība
“Līdzīgi kā datorspēle,” nosmej K.Stepanovs, stāstot par operāciju robotiem, kas padara iespējamu vislabāko ķirurgu klātbūtni un “pagarina” spējīgāko ķirurgu rokas. Pašam arī bijusi iespēja tādu izmēģināt. Viens no pasaulē pazīstamākajiem un efektīvākajiem šobrīd ir Da Vinci Surgical System ķirurģiskais robots – iekārta, kas sastāv no operētājiekārtas un pults, pie kuras sēž ķirurgs. Izmantojot manipulatorus, pacienta ķermenī tiek ievietotas speciālas zondes, un ārsts var veikt operāciju no jebkuras vietas pasaulē. Pateicoties Da Vinci, tika veikta pasaulē pirmā transatlantiskā operācija – ārsts, atrodoties Amerikā, operēja pacientu Lielbritānijā. “Operāciju robots spēj novērst liekas kustības, ko veic ķirurgs, samazina arī potenciālo kļūdu skaitu. Ja ārstam ir kāda neveikla kustība, mākslīgais intelekts to atpazīst laikus un to kustību vienkārši neveic,” stāsta K.Stepanovs. Un piebilst: “Operējamo struktūru izmērs var būt pusmilimetru , tāpēc, lai operācija būtu veiksmīga, precīzai kustībai ir neatsverama nozīme.”
Gudro programmu loma nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka, par to medicīnas speciālisti ir pārliecināti . Mākslīgā intelekta integrācija diagnostikas iekārtās, savietojamība ar operāciju sistēmām, vispārējā organisma stāvokļa analīze – tās ir vien dažas no iespējām, ko jau tagad piedāvā jaunākās tehnoloģijas, kuras drīz būs pieejamas arī Latvijā. Lai arī mākslīgais intelekts ārstus neaizstās, tomēr tas kļūs par neatsveramu palīgu mediķu ikdienā.
