SIA "Vizuālā diagnostika" kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Dr. Vita Šaripo 2018.gada jūnijā sniedza interviju žurnālam Ārsts.lv, pastāstot par sirds veselību vasarā un faktoriem, kurus būtu svarīgi ievērot, lai veselību ne vien saglabātu, bet arī uzlabotu.
Vasara tradicionāli ir atvaļinājumu un atpūtas laiks, kad nododamies dažādām aktivitātēm svaigā gaisā. Lai atpūta nepārvērstos par ārstēšanos, būtu nepieciešams parūpēties par savas sirds veselību īpaši karstajās vasaras dienās. Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, tāpēc asinsvadu tonuss kļūst zemāks un pazeminās asinsspiediens. Tā kā no asinsspiediena ir atkarīga asins piegāde visos orgānos un attiecīgi orgānu funkcija, situācijā, kas asinsspiediens pazeminās, kompensējoši pieaug sirdsdarbības ātrums - lai konkrētā laika posmā caur asinsvadiem izdzītu lielāku asins daudzumu.
Atrodoties karstumā, pastiprinās svīšana, savukārt šādā veidā mēs no organisma un asinsvadu gultnes zaudējam šķidrumu un minerālvielas, un tā rezultātā asinsspiediens vēl vairāk pazeminās. Pirmās pazīmes, kas liecina, ka asinsspiediens ir pārāk zems ir nespēks, galvas reibonis vai tā sauktā pirmsģīboņa sajūta un paātrināts pulss. Ja tā ir atgadījies, vajadzētu apsēsties, vai labāk apgulties, novietojot kājas augstāk - asins no vēnām piepaceltās kājās intensīvāk atplūdīs sirds virzienā, savukārt sirds tās sūknēs tālāk, un, tā kā galva guļus stāvoklī ir vienā līmenī ar sirdi, galvas smadzenes tiks pienācīgi apasiņotas. Nākamais solis - atjaunot asinīs cirkulējošā šķidruma daudzumu, padzeroties ūdeni, vieglu zāļu tēju vai sulu. Ikdienā varbūt tik lielu uzmanību tam nepievēršam, bet īpaši nozīmīgi karstā laikā ir pastiprināti uzņemt šķidrumu. Zaudējot šķidrumu un to pilnībā neuzņemot vietā, mēs zaudējam asins šķidro daļu, savukārt asins šūnas paliek tikpat, cik bijušas.
Pilnu interviju ar Dr. Vitu Šaripo lasiet 2018.gada jūnija Ārsts.lv izdevumā.
