Osteoporoze ir skeleta kaulu slimība, kam raksturīga kaulu masas samazināšanās un kaulaudu mikroarhitektonikas izmaiņas, kuras rada pastiprinātu kaulu trauslumu un paaugstinātu kaulu lūzuma risku. Šī ir Pasaules Veselības organizācijas pieņemta slimības definīcija.
Osteoporoze pārsvarā skar vecāka gada gājuma cilvēkus, sievietes menopauzē pēc 50 gadu vecuma un vīriešus andropauzē pēc 65 gadu vecuma. Kāpēc tā? To nosaka gan ģenētiski faktori, cilvēka piederība kādai no rasēm, fiziskās aktivitātes, uztura īpatnības un ēšanas paradumi (veģetāriešiem un jo sevišķi vegāniem ir lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi), dažādas slimības (piemēram, onkoloģiskas, diabēts, endokrīnas slimības, multiplā skleroze u.c.), medikamentu lietošana (glikokortikosteroīdi, daži medikamenti, ko lieto onkoloģijā un psihiatrijā), nepietiekama uztura uzņemšana bērnībā, kad intensīvi veidojas kaulu masa, D vitamīna trūkums vai deficīts organismā. Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet iepriekšminētie ir pamata faktori osteoporozes attīstībai.
Pamatā osteoporoze attīstās nemanāmi, lēni progresējot, jo tai nav specifisku pazīmju, tāpēc to dēvē par klusējošo epidēmiju. Osteoporozei raksturīgākās lūzuma vietas ir gūžas kaula kakliņš, mugurkaula skriemeļi, spieķa kauls tipiskajā vietā – delnas locītavas rajonā, kā arī pleca kaula ķirurģiskā kakliņa lūzums. Tās ir vietas, kur ir daudz spongiozā jeb šūnainā kaula un mazāk kompaktā kaula, jo osteoporoze vispirms skar tieši šo šūnaino kaulu.
Tātad osteoporoze attīstās nemanāmi, un šajā procesā:
- kauls pastiprināti zaudē kalciju un fosforu;
- kauls kļūst porains, kaula struktūrā parādās dobumi, un kauls kļūst slodzes neizturīgs;
- samazinās kaula masa un blīvums;
- kauls kļūst trausls un viegli lūstošs.
Tāpēc osteoporozi dēvē arī par trauslo kaulu slimību. Latvijā, pēc aptuveniem datiem, osteoporozes izraisīti lūzumi skar 200 000 pacientu, katru trešo sievieti pēc 50 gadu vecuma un katru piekto vīrieti. Tā ir skarba realitāte, jo lūzumu ārstēšanas izmaksas ir ļoti dārgas, turklāt tie bieži noved pie invaliditātes, pasliktinās pacientu dzīves kvalitāte, viņi kļūst atkarīgi no tuvinieku un kopēju palīdzības, un samazinās dzīvildze. Tāpēc ir tik svarīgi osteoporozi laikus diagnosticēt un nepieciešamības gadījumā sākt ārstēšanu.
Kā diagnosticēt osteoporozi?
Galvenā osteoporozes diagnostikas metode visā pasaulē ir osteodensitometrija jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrijas metode (DXA). Tā ir plaši lietota metode, ko iesaka arī Starptautiskais Osteoporozes fonds.
Osteodensitometrija ir vienkārši veicama ātra metode, izmeklējums ilgst aptuveni 15–20 minūtes, metode ir nesāpīga. Standarta mērījumu vietas ir mugurkaula jostas daļa, augšstilba gūžas kakliņš vienā vai abās pusēs, kā arī nepieciešamības gadījumā – apakšdelma spieķa kaula distālais gals, ja mugurkaulājā vai gūžas kaula kakliņā kādu tehnisku iemeslu dēļ izmeklējumu nevar veikt, piemēram, ja ir izteikta mugurkaula deformācija, ja iepriekš veiktas operācijas laikā tur ievietota metāla konstrukcija vai ir veikta vertebroplastika.
SIA "Vizuālā diagnostika" Kuldīgas filiālē ir uzstādījusi osteodensitometrijas iekārtu GE Healthcare "Lunar Prodigy Primo", kas ļauj veikt izmeklējumu un analizēt iegūtos rezultātus ar mazāku starojuma devu, augstāku precizitāti un labāku attēlu kvalitāti, pat ja mērījuma zonā ir metāla konstrukcijas implanti vai cementa sakopojumi pēc vertebroplastikas. Tas ļauj, piemēram, noteikt resorbcijas zonu ap endoprotēzi un kaulu, prognozēt un noteikt iespējamo nestabilitāti un tālāk veikt attiecīgas ārstniecības rekomendācijas un noteikt iespējamās atkārtotās operācijas nepieciešamību, tādējādi samazinot ārstniecības izmaksas un uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.
Kad veicama osteodensitometrija
Osteodensitometrijas indikācijas ir noteiktas gan Starptautiskā Osteoporozes fonda, gan Latvijas osteoporozes vadlīnijās. Osteoporozei nav klīnisku izpausmju un vēl jo vairāk nav sāpju. Sāpes var parādīties tad, kad osteoporoze jau ir komplicējusies ar lūzumiem un lūzumu deformācijām.
Osteodensitometriju ir nepieciešams veikt:
- visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma un visiem vīriešiem pēc 70 gadiem;
- sievietēm pirms 65 gadu vecuma un vīriešiem pirms 70 gadiem, ja pastāv riska faktori, kas veicina osteoporozes attīstību, piemēram, kaulu netraumatiski lūzumi vai mazas enerģijas lūzumi, smēķēšana, auguma samazinājums par 6–9 cm salīdzinājumā ar augumu 30 gadu vecumā, mugurkaula krūšu daļas pastiprināts izliekums – kifoze –, vegānisms, veģetārisms, kafijas, tējas (melnās, zaļās) pārmērīga lietošana (5–6 krūzītes dienā);
- sievietēm pirms 65 gadu vecuma, ja menopauze iestājusies pirms 50 gadu vecuma, tostarp ārstniecības manipulāciju dēļ, ja līdz 42 gadu vecumam vairāk nekā gadu nav bijušas menstruācijas, ja ķermeņa masas indekss ir izteikti samazināts, svars mazāks par 58 kg vai ja mātei ir bijis augšstilba kaula kakliņa lūzums vecumā līdz 50 gadiem;
- ja ir bijis lūzums maznozīmīgas traumas dēļ vai bez traumas;
- ja ilgstoši – trīs mēnešus un ilgāk – vai lielās devās tiek lietoti medikamenti, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, glikokortikosteroīdi, kā prednizolons, deksametazons, metilprednizolons, medikamenti vairogdziedzera pastiprinātās darbības mazināšanai u.c.);
- ja ir slimības, kas var veicināt osteoporozes attīstību (reimatoīdais artrīts, pastiprināta vairogdziedzera funkcija, mielomas slimība, malabsorbcijas sindroms, Krona slimība, hroniskas nieru slimības, diabēts, onkoloģiskas slimības, celiakija, anoreksija un dažas citas slimības);
- tas pats attiecas arī uz vīriešiem līdz 70 gadu vecumam.
Atcerieties – osteodensitometrija ir vienkārša, mazkaitīga (starojuma deva viena izmeklējuma laikā ir 5–41 mikrogreji) un laba metode osteoporozes diagnosticēšanai, jo tādējādi varam palīdzēt pacientiem to laikus atklāt un sākt ārstēšanu, samazināt kaulu lūzumu risku un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, dzīvildzi un dzīvesprieku.
Izmeklējuma slēdzienus sniedz "Vizuālā diagnostika" osteoporozes speciāliste, "Veselības centrs 4" Osteodensitometrijas kabineta vadītāja Dr. Agita Medne.
Jautājumu vai pieraksta gadījumā lūdzam sazināties ar filiāli pa tālr.: + 371 63374025, + 371 29100074 vai rakstiski uz kuldiga@vc4.lv
